LASUA atklāta atbilde uz diskusiju par atkritumu reģenerāciju Latvijā.
Pēdējo mēnešu laikā sabiedrībā ir pastiprinājusies diskusija par atkritumu reģenerācijas iekārtu attīstības nepieciešamību Latvijā un Eiropas Savienībā kopumā. Dažādas vides organizācijas, tostarp Zero Waste Latvija, publiski aicinājušas Eiropas Komisiju un dalībvalstis noteikt moratoriju jaunu atkritumu reģenerācijas iekārtu būvniecībai, apgalvojot, ka šādas tehnoloģijas apdraud vidi, sabiedrības veselību un kavē pāreju uz aprites ekonomiku.
Nozares skatījumā šie apgalvojumi nav pamatoti ar aktuāliem zinātniskiem pierādījumiem, un liela daļa izmantoto pētījumu attiecas uz vecākas paaudzes iekārtām, kas neatbilst šobrīd spēkā esošajām Eiropas Savienības Rūpniecisko emisiju direktīvas (2010/75/ES) prasībām. Mūsdienu reģenerācijas iekārtas darbojas ievērojami augstākā tehnoloģiskajā līmenī, un to emisiju uzraudzība notiek pastāvīgi, nodrošinot atbilstību gan vides, gan sabiedrības veselības aizsardzības standartiem.
Zinātniskie pierādījumi par ietekmi uz veselību un vidi
Kā apliecina zinātniski pētījumi, nav pierādījumu par būtisku negatīvu ietekmi uz sabiedrības veselību iedzīvotājiem, kas dzīvo reģenerācijas iekārtu tuvumā. Turpretim, kopš ieviesta Rūpniecisko emisiju direktīva, emisiju līmenis ir būtiski samazinājies, un mūsdienu iekārtu darbība notiek saskaņā ar stingrākajiem vides standartiem. Nelielas statistiskas atšķirības, kas konstatētas atsevišķos pētījumos, ir saistītas ar citiem vides faktoriem, kā piemēram, transporta piesārņojumu, sociālekonomiskiem apstākļiem un apdzīvotības blīvumu, nevis ar pašām iekārtām. Šie fakti apstiprina, ka mūsdienu reģenerācijas tehnoloģijas, kas darbojas normatīviem atbilstošā režīmā, neapdraud sabiedrības veselību un vidi, kā arī nerada pamatu vispārējiem ierobežojumiem to attīstībai.
Vides organizāciju bažas par perfluorēto un polifluorēto vielu (PFAS) sadedzināšanas procesā radušos risku zinātniskajos pētījumos nav apstiprinājušās. Saskaņā ar Apvienotās Karalistes Vides aģentūras 2025.gada pārskatu augstas temperatūras dedzināšana nodrošina vairāk nekā 99,99% PFAS sadalīšanās efektivitāti. Šī metode šobrīd tiek uzskatīta par drošāko un efektīvāko risinājumu šādu vielu neitralizēšanai. Problēmas, kas minētas atsevišķos NVO dokumentos, attiecas uz novecojušām vai nepilnīgi ekspluatētām iekārtām, nevis uz modernām rūpnieciskajām tehnoloģijām, kas atbilst ES normatīvajiem standartiem.
Reģenerācijas iekārtas – neatņemama aprites ekonomikas sastāvdaļa
Atkritumu reģenerācija ir būtiska aprites ekonomikas sistēmas daļa, kas nodrošina gan atkritumu apjoma samazinājumu, gan energoefektīvu resursu izmantošanu. Latvijai, tāpat kā citām ES dalībvalstīm, līdz 2035. gadam jāsasniedz mērķis – poligonos noglabāt ne vairāk kā 10% no radītajiem sadzīves atkritumiem. Šo mērķi nav iespējams īstenot, ja netiek attīstīta reģenerācijas infrastruktūra, kas nodrošina videi drošu un energoefektīvu alternatīvu atkritumu noglabāšanai. Turklāt reģenerācijas iekārtās izmantotā no atkritumiem iegūtā kurināmā (NAIK) biomasas daļa samazina kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas un palīdz mazināt atkarību no fosilajiem kurināmajiem.
Aicinājums uz pierādījumos balstītu politiku
Nozares ieskatā aicinājumi noteikt vispārēju moratoriju jaunu reģenerācijas iekārtu attīstībai nav pamatoti ar zinātniskiem faktiem. Ilgtspējīga politika šajā jomā balstāma uz objektīvu izvērtējumu un stingru emisiju monitoringu, nevis uz vispārējiem aizliegumiem vai novecojušiem priekšstatiem par tehnoloģiju ietekmi. Tikai faktos balstīta diskusija un profesionāla pieeja atkritumu reģenerācijas jautājumos ļaus Latvijai un Eiropas Savienībai sasniegt klimata neitralitātes un resursu efektivitātes mērķus, nodrošinot līdzsvaru starp vides aizsardzību, energoapgādes drošību un sabiedrības labklājību.
Ar nozares vēstuli, kas nosūtīta vides organizācijām, Klimata un enerģētikas ministrijai, kā arī Valsts vides dienestam,
var iepazīties šeit: ZWL-par reģenerāciju
