LASUA: Eiropas Savienības mērķus atkritumu apsaimniekošanā bez reģenerācijas nesasniegt, sodus maksāsim mēs visi
Atkritumu reģenerācijas projekti ir daļa no integrētas un līdzsvarotas atkritumu apsaimniekošanas politikas, nākotnes zinātnes atklājumu gaidīšana, kas ļautu citādi pārstrādāt poligonos noglabātos nepārstrādājamos sadzīves atkritumus, pie mērķu sasniegšanas mūs nenovedīs, saka Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) izpilddirekcijas vadītājs Armands Nikolajevs.
Eiropas Savienība nav nevienas dalībvalsts, kas ir veiksmīga atkritumu apsaimniekošana un iztiek bez atkritumu reģenerācijas. Kopējie dati par Eiropas Savienības valstīm rāda, ka tajās valstīs, kur tiek reģenerēti atkritumi, tiek efektīvi īstenota arī atkritumu pārstrāde. Daži no piemēriem: Vācija (pārstrādāti 68%, reģenerēti 31%), Austrija (pārstrādāti 62%, reģenerēti 36%), Nīderlande (pārstrādāti 57%, reģenerēti 42%). Šajās valstīs teju līdz nullei ir samazināts poligonos noglabāto atkritumu apjoms.
“Latvija jau ir saņēmusi Eiropas Komisijas brīdinājumu par nespēju sasniegt Eiropas Savienības izvirzīto atkritumu apsaimniekošanas mērķi – līdz 2025. gadam pārstrādāt 55% radīto atkritumu, bet līdz 2035. gadām paaugstināt šo rādītāju līdz 65 %, vienlaikus nodrošinot, ka poligonos tiek noglabāti ne vairāk kā 10 % radīto sadzīves atkritumu. Ja uzlabojot šķirošanu, 2025. gada mērķis atkritumu pārstrādē ir sasniedzams, tad ar noglabāšanu poligonos situācija ir kritiska. Proti, mērķis ir noglābāt 10%, pašlaik tiek noglabāti 43,5% un lauvas tiesa no tā ir nepārstrādājamie sadzīves atkritumi, kurus mēs tāpat kā citas Eiropas Savienības valstis varam izmantot enerģijas un siltuma ražošanai,” saka Nikolajevs
Par mērķu nesasniegšanu ir paredzēti naudas sodi, kas mērāmi miljonus, kurus maksās no Latvijas valsts budžeta, kas nozīmē – no iedzīvotāju maciņiem.
Šobrīd Pierīgā dažādās attīstības stadijās ir divi projekti, kas saistīti ar atkritumu reģenerāciju. Šādu projektu kritiķi pauž argumentus, kuri bieži vien nav attiecināmi uz Latvijas situāciju. Piemēram, ka Latvijas atkritumu daudzums būs nepietiekams un nāksies tos importēt no citām valstīm, lai nodrošinātu pietiekamu daudzumu sadedzināšanas iekārtām.
“Ir vienkāršs veids, ka valsts var regulēt šo jautājumu - ar importa ierobežojumu reģenerācijā izmantojamiem atkritumiem, taču šobrīd lielākais izaicinājums Latvijai ir tieši milzīgs poligonos apglabāto atkritumu daudzums, ” saka LASUA pārstāvis.
Tāpat, publiskajā telpā nereti tiek neprecīzi interpretēta atkritumu reģenerācijas loma ES ilgtspējīgu darbību taksonomijā, pirmkārt, jaucot to ar atkritumu dedzināšanu, un, otrkārt, pavirši interpretējot tās lomu vides mērķu sasniegšanā Latvijas apstākļos.
Atkritumu dedzināšana nav pielīdzināma atkritumu dedzināšanai. Abas šīs darbības atšķiras gan ar izmantoto tehnoloģiju standartiem un prasībām, gan darbības mērķiem.
“Atkritumu sadedzināšana ir pielīdzināma noglabāšanai poligonos, taču reģenerācija ļauj atkritumus izmantot kā resursu, pārvēršot tos siltumenerģijā un elektroenerģijā.
LASUA ieskatā Latvijas gadījumā atkritumu reģenerācijai ir neatņemama loma ES noteikto vides mērķu sasniegšanā. Reģenerācija Eiropas Savienībā ir stingri regulēta nozare ar augstām vides prasībām,”
Tās ir vairāk kā 500 stacijas visā Eiropā, daudzas no tām atrodas apdzīvotās vietās, pateicoties attīrīšanas tehnoloģijām, reģenerācijas staciju darbības rezultātā rodas divas reizes mazāk izmešu kā no parastām katlumājam, tāpat reģenerācijas staciju darbība var dot būtisku uzlabojumu CO2 bilancē – aizstājot dabasgāzi pie ekvivalenta saražotā siltuma daudzuma samazina CO2 par 37%, savukārt poligonā noglabāto atkritumu apjoms, kas tiktu izmantots reģenerācijai ļautu samazināt CO2 par 28%.
Lai vairotu izpratni par reģenerācijas nozari un tās nepieciešamību Latvijas atkritumu apsaimniekošanas sistēmai ,LASUA ir sagatavojusi izvērstu reģenerācijas nozares apskatu un nodevusi to atbildīgajām iestādēm. Atkritumu reģenerācijas jautājums tieši skar LASUA, kas pārstāv vairāk nekā 50 atkritumu apsaimniekošanas nozarē strādājošu uzņēmumu ekonomiskās, sociālās un profesionālās intereses un iestājas par kopējo Eiropas Savienības noteikto atkritumu apsaimniekošanas mērķu sasniegšanu.
